Tad nu ir pienācis manas "kastes" atklāšanas brīdis! Un, protams, ar ko gan labāk sākt, ja ne ar puķēm! Pamazām jau var sajust pavasara smaržu, bet, lai to pa īstam izbaudītu, vēl kāds laiciņš būs jāpaciešas. Pagaidām gan jāsamierinās ar dubļiem un lielām peļķēm. Lai tomēr dzīve nerādītos tik drūma, šoreiz stāsts būs par ziediem un krāsām.
Savukārt, kādā citā vakarā radās nepieciešamība pēc dāvanas, tādēļ radās doma par ziedu, kas nenovīst, neapsalst un visādi citādi nebeidz rotāt gaviļnieces mājas tik ātri!
Jap, tamborētais zieds joprojām rotā manu māju, citu dāvinātie ziedi gan jau sen novītuši ;)
AtbildētDzēst