Tamborēts grabulītis - tārpiņš!

 Beidzot tas brīdis ir pienācis! Mani apciemoja iedvesma, tāpēc top jauns ieraksts. 

Ilgu laiku baidījos sākt tamborēt bumbiņas, taču iesākot sapratu, ka tas nemaz nav tik sarežģīti, tādēļ vakar vienam mazam smaidīgam ķiparam vardā Gustavs tapa šāds tārpiņš, kas ir krāsains, košs un galvenais arī grabošs. Gustava vecākiem Kristīnei un Mārtiņam patika, ceru, ka arī Gustaviņam patiks ar tārpiņu rotaļāties. 

Tārpiņam izmantota plastmasas bumbiņa ar iebērtām pērlītēm, un dažāda izmēra koka bumbiņas, kas aptamborētas.
Domāju, ka šis nebūs pēdējais grabulītis. Gaidām atkal iedvesmu!

Senatnes elpa

Kurinot krāsni un dedzinot vecas avīzes, uzgāju no avīzes izgrieztu dzejoli par Jelgavu. Tā autors ir Līgotņu Jēkabs, un dzejolis tapis 1958.gadā.

Līgotņu Jēkabs

Jelgava

Tur līdzenumā Jelgava ir izpletusies

Starp pļavām, Driksu, Lielupi un Svēti,

Starp dārziem, liepu gatvēm, birzīm paslēpusies

Ar torņiem gotiskiem, kas saules apspīdēti.

Tur tirgus dienās sabrauc zemgalieši braši

No zaļeniekiem, Salgales un Sodas;

Tiem lieli ganāmpulki, kviešu lauki plaši,

Te darbs ar labklājību roku rokā dodas.

Tur skolas pagalmos smej jaunavas un zēni,

Tur Barons mācījies un Čakste skolā gājis,

Tur Māters tautas cīņās aicinājis.

Aij, Jelgava, tu klusā mātes laimē smaidi lēni:

Aug jauna cilts, lai slava dzelmē mirtu,

Par tautu, tēvzemi lai dezīvotu un mirtu!

Stokholma, 1958



Burkānu kūka un burkānu kēksiņi!

Tuvojoties Lieldienām veikalu plauktus un Tv reklāmas rotā garauši! Tie ir tie, kas nākamnedēļ snniegpulstenīšu pudurā un citur paslēps raibu raibās olas. Tad nu šonedēļ, domājot par svētkiem un vienu no tā galvenajiem varoņiem, nolēmu pagatavot kaut ko no zaķu lielākā garduma burkāniem.
Man parasti ir lielummānija, tapēc bieži vien sanāk vairāk nekā vajadzētu (tomēr tas neozīmē, ka jāmet ārā, apēdas tāpat). Arī šoreiz tā sanāca un mīklas bļoda bij pamatīga, tādēļ bij jācep ne tik vien kūka, bet arī kēksiņi! :)

Puķainie tamborējumi

Tad nu ir pienācis manas "kastes" atklāšanas brīdis! Un, protams, ar ko gan labāk sākt, ja ne ar puķēm! Pamazām jau var sajust pavasara smaržu, bet, lai to pa īstam izbaudītu, vēl kāds laiciņš būs jāpaciešas. Pagaidām gan jāsamierinās ar dubļiem un lielām peļķēm. Lai tomēr dzīve nerādītos tik drūma, šoreiz stāsts būs par ziediem un krāsām.

Kādā vakarā skatoties TV mans telefons tika pie šāda ietērpa.

Savukārt, kādā citā vakarā radās nepieciešamība pēc dāvanas, tādēļ radās doma par ziedu, kas nenovīst, neapsalst un visādi citādi nebeidz rotāt gaviļnieces mājas tik ātri! 

Lai jums visiem saulainas domas un pavisam drīz varēsim doties ziedu pļavās!