otrdiena, 2012. gada 8. maijs

Senatnes elpa

Kurinot krāsni un dedzinot vecas avīzes, uzgāju no avīzes izgrieztu dzejoli par Jelgavu. Tā autors ir Līgotņu Jēkabs, un dzejolis tapis 1958.gadā.


Līgotņu Jēkabs
Jelgava

Tur līdzenumā Jelgava ir izpletusies
Starp pļavām, Driksu, Lielupi un Svēti,
Starp dārziem, liepu gatvēm, birzīm paslēpusies
Ar torņiem gotiskiem, kas saules apspīdēti.

Tur tirgus dienās sabrauc zemgalieši braši
No zaļeniekiem, Salgales un Sodas;
Tiem lieli ganāmpulki, kviešu lauki plaši,
Te darbs ar labklājību roku rokā dodas.

Tur skolas pagalmos smej jaunavas un zēni,
Tur Barons mācījies un Čakste skolā gājis,
Tur Māters tautas cīņās aicinājis.

Aij, Jelgava, tu klusā mātes laimē smaidi lēni:
Aug jauna cilts, lai slava dzelmē mirtu,
Par tautu, tēvzemi lai dezīvotu un mirtu!

Stokholma, 1958