Tamborēts grabulītis - tārpiņš!

 Beidzot tas brīdis ir pienācis! Mani apciemoja iedvesma, tāpēc top jauns ieraksts. 

Ilgu laiku baidījos sākt tamborēt bumbiņas, taču iesākot sapratu, ka tas nemaz nav tik sarežģīti, tādēļ vakar vienam mazam smaidīgam ķiparam vardā Gustavs tapa šāds tārpiņš, kas ir krāsains, košs un galvenais arī grabošs. Gustava vecākiem Kristīnei un Mārtiņam patika, ceru, ka arī Gustaviņam patiks ar tārpiņu rotaļāties. 

Tārpiņam izmantota plastmasas bumbiņa ar iebērtām pērlītēm, un dažāda izmēra koka bumbiņas, kas aptamborētas.
Domāju, ka šis nebūs pēdējais grabulītis. Gaidām atkal iedvesmu!

Senatnes elpa

Kurinot krāsni un dedzinot vecas avīzes, uzgāju no avīzes izgrieztu dzejoli par Jelgavu. Tā autors ir Līgotņu Jēkabs, un dzejolis tapis 1958.gadā.

Līgotņu Jēkabs

Jelgava

Tur līdzenumā Jelgava ir izpletusies

Starp pļavām, Driksu, Lielupi un Svēti,

Starp dārziem, liepu gatvēm, birzīm paslēpusies

Ar torņiem gotiskiem, kas saules apspīdēti.

Tur tirgus dienās sabrauc zemgalieši braši

No zaļeniekiem, Salgales un Sodas;

Tiem lieli ganāmpulki, kviešu lauki plaši,

Te darbs ar labklājību roku rokā dodas.

Tur skolas pagalmos smej jaunavas un zēni,

Tur Barons mācījies un Čakste skolā gājis,

Tur Māters tautas cīņās aicinājis.

Aij, Jelgava, tu klusā mātes laimē smaidi lēni:

Aug jauna cilts, lai slava dzelmē mirtu,

Par tautu, tēvzemi lai dezīvotu un mirtu!

Stokholma, 1958